Grāfs Eduards neatzina nekādus pussoļus, īpaši, ja tas attiecās uz ēdienreizēm. Svešzemju delikateses viņam nebija pa prātam, viņš izvēlējās ko tuvāku, mājās gatavotu.
Kad galdā tika pasniegti tomāti burkānu un sīpolu marinādē, ar vienu burku šī garduma parasti nepietika. Grāfs Eduards allaž ēda tik, cik gribēja.
Viņš zināja, ka marinēto un sālīto mājas konservu krājumi muižas pagrabos ir nebeidzami.
Tomāti želejā muižnieces Martas roku darbs
530g
Marta vairāk nekā 20 gadus bija muižas saimniece, strādājot zemē, ko mīlēja un cienīja. Savukārt tā Martu dāsni atalgoja ar bagātīgu dārzeņu ražu.
No tiem saimniece gatavoja marinētus un konservētus produktus, izmantojot savu senču senās receptes. Par šo uzkodu smalko garšu runāja visā apkaimē, īpaši to darīja kungi, kam patika arī stipru dzērienu sabiedrība.
Martas gatavotie tomāti želejā bija viņu iemīļotākā uzkoda. Ne tikai tāpēc, ka gardi: pēc tiem nekad nebija paģiru...
Tomāti savā sulā hercogienes Dorotejas gaumē
1000g
Hercogiene Doroteja augstu vērtēja dabiskumu it visā. Ja tas bija tērps — tad noteikti klasiski piegriezts, atturīgos krāsu salikumos. Tomēr uzšūts tā, ka pieņemšanā, viņu ieraugot, visas dāmas nopūtās sajūsmā un skaudībā.
Ja rotas — tad tikai un vienīgi no izciliem dārgakmeņiem darinātas. Ja pusdienas, tad noteikti vienkāršas, bet ar delikātu garšu.
Hercogiene īpaši novērtēja produktu dabisko garšu. Viņas favorīti bija tomāti savā sulā ar melnajiem pipariem.
Tomāti dzērveņu marinādē grāfienes Annas gaumē
1000g
Grāfiene Anna bija ārkārtīgi taupīga dāma. Vasarā muižā bija pārpārēm augļu un dārzeņu, tāpēc daļu no tiem kundze lika gatavot ziemai.
Viņas prasīgā skatiena vērotas, tika gatavotas unikālas dārzeņu uzkodas, un līdz salam pieliekamie bija pilnum pilni. Grāfiene pati allaž pārbaudīja, vai ir pagatavoti viņas mīļākie tomāti — dzērveņu marinādē, ļoti piemēroti aukstajam gadalaikam.
Šķita, ka bez tiem garo ziemu nemaz nevar pārdzīvot.
Tomāti marinēti asie barona Voldemāra gaumē
1000g
Barona Voldemāra dzimta nemaz nebija tik sena, un muiža tik liela, lai citu dižciltīgo acīs viņš būtu pazīstams un ieredzēts, tādēļ visādi centās izcelt savu titulu un dzimtas labskanīgo vārdu.
Kamēr tauta smējās par pakavos iegravēto vārdu, vai karogu, kurā Voldemārs bija maziņš, bet “fon” tik liels, ka neietilpa audeklā, barons beidzot kļuva populārs, vien pateicoties savam hobijam - tomātiem.
Zviedrijā noskatītā māksla audzēt tomātus un piparus stikla mājā, kas bija teju vai muižas vērtībā, ar malkas apkuri, Voldemāra vārdu uz marinējumu etiķetēm aiznesa tālu jo tālu, līdz pat Rīgas galdiem. Un arī asuma tiem netrūka!