Lūdzu, pagrieziet tālruni vertikāli.

Dārzeņu gardumi

  • dzērvenes pūdercukurā
  • dzērvenes šokolādē
  • sarkano dārzeņu gardums
  • dārzeņu izlase
  • lečo ukraiņu gaumē
  • saulē vītinātas plūmes saldskābā
  • dārzeņu ragū
  • marinēti peperoni
  • kabacīši marinēti
  • Marinētu kabaču un patisonu ordenis
  • Latvijas lielie pelēkie zirņi ar cūku taukiem
  • Latvijas lielie pelēkie zirņi ar kūpinājumu
dzērvenes pūdercukurā
  • dzērvenes pūdercukurā
  • dzērvenes šokolādē
  • sarkano dārzeņu gardums
  • dārzeņu izlase
  • lečo ukraiņu gaumē
  • saulē vītinātas plūmes saldskābā
  • dārzeņu ragū
  • marinēti peperoni
  • kabacīši marinēti
  • Marinētu kabaču un patisonu ordenis
  • Latvijas lielie pelēkie zirņi ar cūku taukiem
  • Latvijas lielie pelēkie zirņi ar kūpinājumu

Dzērvenes pūdercukurā

100g
Reiz rudenī muižas iemītnieki savārga viens pēc otra. Muižkungs, par laimi, zināja, ka dzērvenes dziedē visas kaites.
No senčiem viņš bija mantojis labākā dabiskā deserta recepti — tās ir dzērvenes pūdercukurā.
Muižkungs dienu no dienas ar saldo našķi cienāja visus muižas iemītniekus, un drīz vien slimības atkāpās. Pat ja kāds tomēr atkal savārga, Muižkunga saldās «zāles» viņu aši vien uzmundrināja. Par laimi, dzērveņu muižā vienmēr bija gana.

Dzērvenes šokolādē

100g
Muižkungam patika eksperimentēt ar klasiku. Reiz viņam prātā ienāca doma dažādot muižas iemītnieku iemīļoto saldo našķi un dzērvenes «iegremdēt» nevis pūdercukurā, bet šokolādē!
Tolaik baronese Izabella bieži brauca apciemot savu Šveices māsīcu un allaž atgriezās ar brangiem šokolādes krājumiem.
Ak, ja jūs būtu redzējuši baroneses laimīgo seju, kad viņai tika gods pirmajai nobaudīt jauno desertu! Kopš tā laika, dodoties uz Šveici, baronese Izabella ceļasomās lika nevis modernus tērpus, bet dzērvenes šokolādē, kas māsīcai lika laimē vai izkust.

Sarkano dārzeņu gardums

535g
Muižā visiem ļoti garšoja dārzeņi. Vasarā visbiežāk tika ēsti salāti, kas pagatavoti no tikko dārzā plūktiem gurķīšiem, tomātiņiem, paprikas un smaržīgiem zaļumiem.
Kad svaigo dārzeņu laiks beidzās, sākās cits — no pagrabiem uz galdiem ceļoja marinēti, sālīti, žāvēti un citos veidos gatavoti gardumi, ko saimnieciskais Muižkungs sarūpēja visam gadam.
Un tad sākās īsti svētki! Kā pirmo vaļā vēra sarkano dārzeņu našķi, kas Muižkungam padevās īpaši gards. Un tieši tā krājumi īpaši aši arī tika iztukšoti.

Dārzeņu izlase barona Georga gaumē

1000g
Baronam Georgam atšķirībā no laulātās draudzenes pret ēdienu nebija īpaši smalku prasību. Lai izdarītu viņam pa prātam, bija jāpasniedz liela, sātīga ēdiena porcija no rīta, pusdienā un vakarā. Un lielo ēdienreižu starplaikos — vienmēr dažas vieglas uzkodas.
Labākās no vieglajām uzkodām allaž bija mājās gatavotie sālītie un marinētie krājumi.
Baronam īpaši garšoja dārzeņu asorti, kur līdzās sulīgiem tomātiņiem un maigiem gurķīšiem lepni sevi izrādīja dūšīgais patisons.
Jāsaka, barons Georgs ārēji līdzinājās tieši šim dārzenim.

Lečo ukraiņu gaumē

530g
Reiz, lai patvertos no februāra nepatīkamajiem laika apstākļiem, pa ceļam uz Poliju muižā iebrauca baronese Sofija. Muižkungs viesmīlīgi sagaidīja dārgo, lai gan negaidīto viešņu. Un pacienāja ar mājās gatavotu lečo, ko viņa vecmāmiņa iemācījās gatavot Ukrainā.
Cik gan liels bija baroneses pārsteigums, kad cienasts viņai atgādināja bērnībā ēsta lečo garšu!
Mēdz notikt arī tā: baroneses vecmāmiņai arī ļoti garšoja ukraiņu virtuves ēdieni; ģimenes galdā bieži vien tika pasniegts no baklažāniem, tomātiem un paprikas vārīts lečo ukraiņu gaumē.
Kopš tās reizes baronese Sofija muižā bija bieža viešņa. Un Muižkungam vienmēr bija, ko pasniegt galdā.

Saulē vītinātas plūmes saldskābā marinādē barona Paula gaumē

580g
Barons Pauls muižā apmetās, kad bija atbraucis no tālās Vāczemes, kur dzīvoja kopš bērnu dienām. Reiz viņš saņēma vēsti par mantojumu, ko viņam bija atstājusi vecmāmiņa — baroneses Elizabetes māte.
Barons allaž bija gribējis apmesties senču zemē. Viņš bija daudz dzirdējis par šīs zemes dāsnumu un auglību.
Lai iztaptu barona dižciltīgajai gaumei, kā arī gaidot viņa atbraukšanu, muižas saimnieki pagatavoja īpašu uzkodu — saulē kaltētas plūmes saldskābā marinādē.
Neko gardāku barons Pauls vēl nebija ēdis!

Dārzeņu ragū

530g
Muižkungs labi iegaumēja leģendu, ko bērnībā dzirdēja no vecmāmuļas. Senos laikos vīri no zvejnieku ciemiem devās ilgos jūras braucienos, bet sievas palika krastā gaidīt viņu atgriešanos. Ēdamā viņām nebija daudz.
Un tad sievietes dieviem lūdza, lai tie dod viņām kaut ko tikpat gardu un maigu kā zivis, bet kas aug uz zemes. Un dievi viņām dāvāja prasmi audzēt kabačus.
Vecmāmuļa Muižkungam pastāstīja ne tikai leģendu, bet arī to, kā iegūt bagātu ražu un to garšīgi konservēt.
No kabačiem, tomātiem un paprikas gatavotais dārzeņu ragū bija Muižkunga meistardarbs.

Marinēti peperoni lēdijas Kamillas gaumē

530g
Ārēji lēdija Kamilla līdzinājās eņģelim no dievnama freskas, bet — raksturs! Gluži kā tēvam ģenerālim, kurš, jāsaka, meitu arī audzināja.
Viņas eņģeliskais skatiens līdz ar dzelžaino raksturu muižā pulcēja preciniekus no visām pasaules malām. Un lēdija Kamilla atrada veidu, kā atrast savu izredzēto.
Viņa preciniekus cienāja ar marinētiem peperoni, ko pati bija ļoti iecienījusi.
Un par viņas dzīvesbiedru kļuva grāfs Eduards — pirmais, kas palūdza papildporciju.

Kabacīši marinēti ģenerāļa Kazimira gaumē

1000g
Ģenerālis Kazimirs savā pulkā bija īpaši labi pamanāms. Tiesa, to nodrošināja nevis viņa stāja, bet gan pamatīgais vēderiņš. Ko lai dara — ģenerālim patika panašķoties.
Viņš labprāt ēda, atrada gardākos kumosiņus, palūdza uzlikt vēl mazliet...
Tādēļ laika gaitā sāka līdzināties kabacim, ko arī labprāt baudīja ēdienreizēs. Ģenerālim nebija lielāka prieka, kā ieraudzīt, ka galdā tiek pasniegti marinēti kabači.
Tādēļ muižas saimniekiem nebija šaubu, kam par godu nosaukt viņu labāko marinādi.

Marinētu kabaču un patisonu ordenis

1000g
Reiz muižā uz pāris dienām apmetās ģenerālis Kazimirs un kāds desmits citu oficieru. Ģenerālis bija draugos ar baronesi Elizabeti, un viņa nespēja atteikt viņa lūgumam.
Ievērojot muižas dāsnuma tradīcijas, baronese lika sakārtot viesu namiņu un pabarot izsalkušos viesus.
Muižkungs zināja, ka karavīriem ir lieliska apetīte. Un — kāda veiksme! — viņam bija, ko piedāvāt nopietniem kungiem: cienastam noderēja marinētu kabaču un patisonu «smagā artilērija».
Uzkoda brašajiem ģenerāļiem iegaršojās tik ļoti, ka viņi muižā viesojās veselu nedēļu!

Latvijas lielie pelēkie zirņi ar cūku taukiem

530g
Pārskatot bēniņos esošos krāmus, Muižkungs atrada necilu, laika gaitā izbalējušu piezīmju burtnīcu. Bija grūti kaut izlasīt: ar tinti rakstītie vārdi bija tikko saskatāmi.
Muižkungs sāka lasīt uzmanīgāk — un izbrīnā iepleta acis. Tie bija viņa vecmāmuļas Agneses — izslavētas kulināres — pieraksti. Īpaši interesanta viņam šķita Latvijas pelēko zirņu ar cūku taukiem recepte. Uz lappuses malām blakus receptei bija manāmas piezīmes par cūku tauku veselīgām īpašībām.
Zirņus pēc vecmāmuļas receptes gatavoja paša Muižkunga uzraudzībā un tad pasniedza galdā visas saimes vērtējumam. Papildporciju lūdza ikviens.

Latvijas lielie pelēkie zirņi ar kūpinājumiem

530g
Sapratis, ka pēc vecmāmuļas Agneses receptes gatavotie lielie pelēkie zirņi ar cūku taukiem mājiniekiem ir pa prātam, Muižkungs lika tos pagatavot citādi. Cūku tauku vietā viņš pievienoja kūpinātu gaļu.
Kamēr ēdiens vārījās, virtuvē ik pa brīdim ieskatījās visi mājas iemītnieki, jo tā gardā smarža vējoja arī istabās.
Pusdienas nevarēja vien sagaidīt. Kūpinājumu smarža piepildīja visu māju, sēžoties pie galda, gan apetīte, gan interese vairs nebija valdāma.
Visi bija sajūsmā! Sātīgām ziemas vakariņām tagad visbiežāk tika izvēlēts tieši jaunais ēdiens.