Lūdzu, pagrieziet tālruni vertikāli.

Dārzeņu gardumi

  • dzērvenes pūdercukurā
  • dzērvenes šokolādē
  • Dzērvenes šokolādē “Trifeles”
  • Patisoni marinēti Grāfienes Luīzes gaumē
  • Dārzeņu salāti “Sievasmātes mēle”
  • Grilēta paprika mizota
  • Nedzidrināta ābolu sula no svaigiem āboliem
  • Tomātu sula no svaigiem tomātiem
  • Pildīta paprika ar dārzeņiem
  • Dārzeņu salāti “Baklažānu delikatese”
  • sarkano dārzeņu gardums
  • lečo ukraiņu gaumē
  • marinēti peperoni
  • kabacīši marinēti
  • Marinētu kabaču un patisonu ordenis
dzērvenes pūdercukurā
  • dzērvenes pūdercukurā
  • dzērvenes šokolādē
  • Dzērvenes šokolādē “Trifeles”
  • Patisoni marinēti Grāfienes Luīzes gaumē
  • Dārzeņu salāti “Sievasmātes mēle”
  • Grilēta paprika mizota
  • Nedzidrināta ābolu sula no svaigiem āboliem
  • Tomātu sula no svaigiem tomātiem
  • Pildīta paprika ar dārzeņiem
  • Dārzeņu salāti “Baklažānu delikatese”
  • sarkano dārzeņu gardums
  • lečo ukraiņu gaumē
  • marinēti peperoni
  • kabacīši marinēti
  • Marinētu kabaču un patisonu ordenis

Dzērvenes pūdercukurā

100g
Reiz rudenī muižas iemītnieki savārga viens pēc otra. Muižkungs, par laimi, zināja, ka dzērvenes dziedē visas kaites.
No senčiem viņš bija mantojis labākā dabiskā deserta recepti — tās ir dzērvenes pūdercukurā.
Muižkungs dienu no dienas ar saldo našķi cienāja visus muižas iemītniekus, un drīz vien slimības atkāpās. Pat ja kāds tomēr atkal savārga, Muižkunga saldās «zāles» viņu aši vien uzmundrināja. Par laimi, dzērveņu muižā vienmēr bija gana.

Dzērvenes šokolādē

100g
Muižkungam patika eksperimentēt ar klasiku. Reiz viņam prātā ienāca doma dažādot muižas iemītnieku iemīļoto saldo našķi un dzērvenes «iegremdēt» nevis pūdercukurā, bet šokolādē!
Tolaik baronese Izabella bieži brauca apciemot savu Šveices māsīcu un allaž atgriezās ar brangiem šokolādes krājumiem.
Ak, ja jūs būtu redzējuši baroneses laimīgo seju, kad viņai tika gods pirmajai nobaudīt jauno desertu! Kopš tā laika, dodoties uz Šveici, baronese Izabella ceļasomās lika nevis modernus tērpus, bet dzērvenes šokolādē, kas māsīcai lika laimē vai izkust.

Dzērvenes šokolādē “Trifeles”

100g
Kambarkunga Johana sieva Otīlija, jaunībā pieticīga rūpnīcas strādniece, nākusi no Parīzes 13. apgabala, kaut Juhana savaldzināta piekrita pārcelties tālu prom no mājām, nespēja aizmirst Lombartas šokolādes fabrikas smaržu.
Juhans pelnīja tik daudz, lai ik mēnesi nodrošinātu Otīliju ar pāris mārciņām labākā kakao, taču šokolāde, būdama smaga, sanāca nedaudz. Otīlijas vaļaspriekam vajadzēja atklāt ko jaunu, un tās bija ogas.
Aplejot dzērvenes ar šokolādi, Otīlija radīja trifeli ar ziemeļu skarbo kraukšķīgo dzērveni vidū, kuras svaigumu visu ziemu sargāja salda šokolādes kārtiņa.

Patisoni marinēti Grāfienes Luīzes gaumē

520g
Grāfienes Luīzei bija izsmalcinātas dāmas reputācija. Viņas muižā sulaiņiem bija īpaši jānocenšas, lai iztaptu grāfienei, bet viņas pavāri mācījās smalkās skolās Parīzē un stažējās Pēterburgā, lai grāfienei pasniegtais ēdiens būtu ne vien gards, bet arī izskatītos labi un marinējumi būtu pareizā kraukšķīgumā.
Mākslai ir jābūt man apkārt it visā, grāfiene Luīze skandināja, izrīkojot galda klājējas, lai uz galda centrā būtu sulīgi dzeltenā krāsa.
Grāfienes Luīzes patisonu dabīgā krāsa un kraukšķīgums bija tik leģendāri, ka dižciltīgie viesi gaidīt gaidīja nākamās viesības vai uzaicinājumu uz tējas tasi.

Dārzeņu salāti “Sievasmātes mēle”

530g
Jūras kapteinis Kaževskis savā mūžā bija apceļojis visas jūras un vedis mājās tuviniekiem neredzētas mantas un nebaudītas garšvielas. Kā kārtīgam jūras vilkam, arī daba un valoda tam bija rupja un tikai sievasmāte Olga tam spēja turēt pretim. Ar to tiem labi saskanēja.
Reiz kapteinis atvedis mājās tik asu garšvielu maisījumu ar tomātu un čili pulveri un bagātīgiem pipariem, ka smaržojusi visa virtuve. Olga, gatavojot savus iemīļotos kabaču salātus i nezināja, cik tā manta asa, ka piešāvusi par daudz un salāti sanākuši makten kreptīgi.
Kapteinis smējies, ka salāti tik piparoti, kā Olgas asā mēle un kopš tā laika tos tā arī saukuši – par sievasmātes mēli!

Grilēta paprika mizota

560g
Verners fon Grātens, kā jaunākais no pieciem sakšu izcelsmes Grātenu dzimtas dēliem, nevarēja cerēt uz īpašuma mantošanu, tāpēc nodevās literatūrai, izjādēm un medībām. Tēva daiļliteratūras bibliotēku varēja droši nosaukt par pieticīgu, kamēr dzimtas virēju recepšu grāmatas ar tālu zemju augļu, dārzeņu un ēdienu nosaukumiem vilināja sapņot par savu muižu siltās zemēs.
Virējas labi zināja Vernera sapņaino dabu un ar prieku centās pārsteigt pastarīti ar ko aizraujošu brokastā, nereti piemeklējot dīvainus nosaukumus no recepšu grāmatām un, liekot uzminēt, kas tam uz šķīvja pasniegts.
Vienrīt Verners baudījis tādu mantu šķīvī, kādu vēl nebija redzējis, bet ak tu brīnumu, tā taču paprika, kauč mizota un grilēta! Jā, šādi gatavota paprika ir cita lieta - kā aizjūrās tapusi!

Nedzidrināta ābolu sula no svaigiem āboliem

1850g
Jaunā Elizabete mīlēja pavadīt laiku pastaigās. Muižas parka koki, apstādījumi, ziedu smarža un varžu koris, pavadot Elizabeti pastaigā apkārt dīķim, ik dienu sniedza gandarījumu jaunajai dāmai. Nesteidzīgi virpinot mežģīnēm rotātu saulessargu savos smalkajos baltajos cimdos, tā ik dienu nozuda parkā.
Māsas viņa neņēma līdzi, jo īstenais pastaigas iemesls bija slepenās tikšanās ar jauno netālās muižas saimnieku Kristofu, kurš vienmēr nāca sagatavojies ar ziediem, sonetu grāmatu vai kā šoreiz - ar piknika grozu un seģeni.
Kad šķīvji izkārtoti un uzkodas attītas, tiek izcelts arī kristāla glāžu pāris un dzirkstošais vīns. Ak vai, bet pudele no pagraba paņēmusies ar ābolu sulu! Bet nu tik garda, karstā dienā vēsa un spirdzinoša, ka tā būtu domāts bijis. Šis mirklis tik skaists, ka jau pēc 3 mēnešiem paziņots par saderināšanos.

Tomātu sula no svaigiem tomātiem

1850g
Dzīves rūdītā atraitne baronese Barbara neieredzēja svaigus dārzeņus. Tai bija pārliecība, ka tikai gatavots ēdiens ir galdā liekams un dārzeņu graušana ir tāds prastu ļaužu vaļasprieks vien. Un tā būtu bijusi balta patiesība līdz mūža galam un viss būtu ritējis savu gaitu, ja vien baroneses virējs Kārls, krītot pagrabā pa trepēm, nebūtu salauzis kāju un nav varējis pa virtuvi vairs šeptēties.
Kauč kā ātri sameklējuši virēju, ar ko Karlu aizvietot, bet skāde - baronese varen izvēlīga un nebija radusi pie citām garšām. Un vienīgais, ko pagaršojusi, aplaižot galdam skatu, bija tomātu sula ar zeltu rotātā glāzē. Vien teikusi, ka vienīgais, kas sanācis labāk, nekā Karlam izdodas.
Ar laiku Karls atkal varējis staigāt un virtuvē strādāt, tam bija jāprot ik nedēļu gatavot sulu no svaigiem tomātiem. Tas bijis muižas lielais noslēpums, ka sula ir no svaigiem tomātiem!

Pildīta paprika ar dārzeņiem

520g
Jaunajam grāfam Henrikam netika medības, netika asinis un arī gaļu galdā tas neieredzēja. Henriks aizrāvās ar dārzāju pavārmākslu un rakstīja piezīmes. Taču tēvs bija strikts un arī dzimtsrakstos bija stingri lasāms, ka vīru veido militārā karjera, tādēļ pavāra tieksmēm nav vietas.
Akadēmiju beidzis, norīkots upesgrīvas artilērijas pulka vadībā, tas panāca lielāku vaļu ēdienkartes noteikšanā, sniedzot ieguldījumu veselīgākā armijas spēku uzturā. Kazemātos artilēristi runāja, ka pat papriku tas pieprasa pildītu ar dārzeņiem un vēloties reformēt armijas virtuvi.
Lai nu kā, nekas netraucēja grāfam uzdienēt par Baltijas kara flotes komandieri un viņa adjutanta rakstītā grāmata “Simts dārzeņu pavalgi simt dienām” tika kopā izdota 3 reižu.

Dārzeņu salāti “Baklažānu delikatese”

530g
Kādu dienu no rīta muižā izcēlies varens tracis. Trauki plīsuši mesti pa gaisu, puķu vāzes gāztas, kurpītes nikni klaudzinājušas parketa grīdu. Grāfa Georga meita Žanete kopējai Tīlei sola piparus, jo šai brokasts kā laukos, nevis kā draudzenēm pilsētā, kur ēdot smalkas lietas kā aubergīnus.
Tīla izskrējuse laukā, sasitusi rokas, saukusi jo skaļi - Žanete pieprasot aubergīnu! Ļaudis brīnījušies, kas tas aubergīns tāds esot, kambarkungs Juzefs pat visu tirgu apskrējis, prasot pēc aubergīniem. Vien viena tirgus sieva zinājusi teikt, ka tas taču baklažāns un Avotu Trīnei tādi augot.
Zirgi auļoja putās, droška brakšķēja visās rumbās, Juzefam steidzoties pa ceļiem un neceļiem atpakaļ uz muižu ar Avotu māju baklažāniem. Dārzeņi kastē situšies un kopskata tiem vairs nav bijis, tādēļ Žanetei gatavoti salāti, ko Tīla pasniegusi kā delikatesi no pilsētas, kas garšos pat viskaprīzākajiem un visizsmalcinātākajiem gardēžiem. Un garšoja arīdzan un prasīja vēl!

Sarkano dārzeņu gardums

535g
Muižā visiem ļoti garšoja dārzeņi. Vasarā visbiežāk tika ēsti salāti, kas pagatavoti no tikko dārzā plūktiem gurķīšiem, tomātiņiem, paprikas un smaržīgiem zaļumiem.
Kad svaigo dārzeņu laiks beidzās, sākās cits — no pagrabiem uz galdiem ceļoja marinēti, sālīti, žāvēti un citos veidos gatavoti gardumi, ko saimnieciskais Muižkungs sarūpēja visam gadam.
Un tad sākās īsti svētki! Kā pirmo vaļā vēra sarkano dārzeņu našķi, kas Muižkungam padevās īpaši gards. Un tieši tā krājumi īpaši aši arī tika iztukšoti.

Lečo ukraiņu gaumē

530g
Reiz, lai patvertos no februāra nepatīkamajiem laika apstākļiem, pa ceļam uz Poliju muižā iebrauca baronese Sofija. Muižkungs viesmīlīgi sagaidīja dārgo, lai gan negaidīto viešņu. Un pacienāja ar mājās gatavotu lečo, ko viņa vecmāmiņa iemācījās gatavot Ukrainā.
Cik gan liels bija baroneses pārsteigums, kad cienasts viņai atgādināja bērnībā ēsta lečo garšu!
Mēdz notikt arī tā: baroneses vecmāmiņai arī ļoti garšoja ukraiņu virtuves ēdieni; ģimenes galdā bieži vien tika pasniegts no baklažāniem, tomātiem un paprikas vārīts lečo ukraiņu gaumē.
Kopš tās reizes baronese Sofija muižā bija bieža viešņa. Un Muižkungam vienmēr bija, ko pasniegt galdā.

Marinēti peperoni lēdijas Kamillas gaumē

530g
Ārēji lēdija Kamilla līdzinājās eņģelim no dievnama freskas, bet — raksturs! Gluži kā tēvam ģenerālim, kurš, jāsaka, meitu arī audzināja.
Viņas eņģeliskais skatiens līdz ar dzelžaino raksturu muižā pulcēja preciniekus no visām pasaules malām. Un lēdija Kamilla atrada veidu, kā atrast savu izredzēto.
Viņa preciniekus cienāja ar marinētiem peperoni, ko pati bija ļoti iecienījusi.
Un par viņas dzīvesbiedru kļuva grāfs Eduards — pirmais, kas palūdza papildporciju.

Kabacīši marinēti ģenerāļa Kazimira gaumē

1000g
Ģenerālis Kazimirs savā pulkā bija īpaši labi pamanāms. Tiesa, to nodrošināja nevis viņa stāja, bet gan pamatīgais vēderiņš. Ko lai dara — ģenerālim patika panašķoties.
Viņš labprāt ēda, atrada gardākos kumosiņus, palūdza uzlikt vēl mazliet...
Tādēļ laika gaitā sāka līdzināties kabacim, ko arī labprāt baudīja ēdienreizēs. Ģenerālim nebija lielāka prieka, kā ieraudzīt, ka galdā tiek pasniegti marinēti kabači.
Tādēļ muižas saimniekiem nebija šaubu, kam par godu nosaukt viņu labāko marinādi.

Marinētu kabaču un patisonu ordenis

1000g
Reiz muižā uz pāris dienām apmetās ģenerālis Kazimirs un kāds desmits citu oficieru. Ģenerālis bija draugos ar baronesi Elizabeti, un viņa nespēja atteikt viņa lūgumam.
Ievērojot muižas dāsnuma tradīcijas, baronese lika sakārtot viesu namiņu un pabarot izsalkušos viesus.
Muižkungs zināja, ka karavīriem ir lieliska apetīte. Un — kāda veiksme! — viņam bija, ko piedāvāt nopietniem kungiem: cienastam noderēja marinētu kabaču un patisonu «smagā artilērija».
Uzkoda brašajiem ģenerāļiem iegaršojās tik ļoti, ka viņi muižā viesojās veselu nedēļu!