Lūdzu, pagrieziet tālruni vertikāli.

Našķi un dzērieni

  • dzērvenes pūdercukurā
  • dzērvenes šokolādē
  • Dzērvenes šokolādē “Trifeles”
  • Nedzidrināta ābolu sula no svaigiem āboliem
  • Tomātu sula no svaigiem tomātiem
dzērvenes pūdercukurā
  • dzērvenes pūdercukurā
  • dzērvenes šokolādē
  • Dzērvenes šokolādē “Trifeles”
  • Nedzidrināta ābolu sula no svaigiem āboliem
  • Tomātu sula no svaigiem tomātiem

Dzērvenes pūdercukurā

100g
Reiz rudenī muižas iemītnieki savārga viens pēc otra. Muižkungs, par laimi, zināja, ka dzērvenes dziedē visas kaites.
No senčiem viņš bija mantojis labākā dabiskā deserta recepti — tās ir dzērvenes pūdercukurā.
Muižkungs dienu no dienas ar saldo našķi cienāja visus muižas iemītniekus, un drīz vien slimības atkāpās. Pat ja kāds tomēr atkal savārga, Muižkunga saldās «zāles» viņu aši vien uzmundrināja. Par laimi, dzērveņu muižā vienmēr bija gana.

Dzērvenes šokolādē

85g
Muižkungam patika eksperimentēt ar klasiku. Reiz viņam prātā ienāca doma dažādot muižas iemītnieku iemīļoto saldo našķi un dzērvenes «iegremdēt» nevis pūdercukurā, bet šokolādē!
Tolaik baronese Izabella bieži brauca apciemot savu Šveices māsīcu un allaž atgriezās ar brangiem šokolādes krājumiem.
Ak, ja jūs būtu redzējuši baroneses laimīgo seju, kad viņai tika gods pirmajai nobaudīt jauno desertu! Kopš tā laika, dodoties uz Šveici, baronese Izabella ceļasomās lika nevis modernus tērpus, bet dzērvenes šokolādē, kas māsīcai lika laimē vai izkust.

Dzērvenes šokolādē “Trifeles”

85g
Kambarkunga Johana sieva Otīlija, jaunībā pieticīga rūpnīcas strādniece, nākusi no Parīzes 13. apgabala, kaut Juhana savaldzināta piekrita pārcelties tālu prom no mājām, nespēja aizmirst Lombartas šokolādes fabrikas smaržu.
Juhans pelnīja tik daudz, lai ik mēnesi nodrošinātu Otīliju ar pāris mārciņām labākā kakao, taču šokolāde, būdama smaga, sanāca nedaudz. Otīlijas vaļaspriekam vajadzēja atklāt ko jaunu, un tās bija ogas.
Aplejot dzērvenes ar šokolādi, Otīlija radīja trifeli ar ziemeļu skarbo kraukšķīgo dzērveni vidū, kuras svaigumu visu ziemu sargāja salda šokolādes kārtiņa.

Nedzidrināta ābolu sula no svaigiem āboliem

1850g
Jaunā Elizabete mīlēja pavadīt laiku pastaigās. Muižas parka koki, apstādījumi, ziedu smarža un varžu koris, pavadot Elizabeti pastaigā apkārt dīķim, ik dienu sniedza gandarījumu jaunajai dāmai. Nesteidzīgi virpinot mežģīnēm rotātu saulessargu savos smalkajos baltajos cimdos, tā ik dienu nozuda parkā.
Māsas viņa neņēma līdzi, jo īstenais pastaigas iemesls bija slepenās tikšanās ar jauno netālās muižas saimnieku Kristofu, kurš vienmēr nāca sagatavojies ar ziediem, sonetu grāmatu vai kā šoreiz - ar piknika grozu un seģeni.
Kad šķīvji izkārtoti un uzkodas attītas, tiek izcelts arī kristāla glāžu pāris un dzirkstošais vīns. Ak vai, bet pudele no pagraba paņēmusies ar ābolu sulu! Bet nu tik garda, karstā dienā vēsa un spirdzinoša, ka tā būtu domāts bijis. Šis mirklis tik skaists, ka jau pēc 3 mēnešiem paziņots par saderināšanos.

Tomātu sula no svaigiem tomātiem

1850g
Dzīves rūdītā atraitne baronese Barbara neieredzēja svaigus dārzeņus. Tai bija pārliecība, ka tikai gatavots ēdiens ir galdā liekams un dārzeņu graušana ir tāds prastu ļaužu vaļasprieks vien. Un tā būtu bijusi balta patiesība līdz mūža galam un viss būtu ritējis savu gaitu, ja vien baroneses virējs Kārls, krītot pagrabā pa trepēm, nebūtu salauzis kāju un nav varējis pa virtuvi vairs šeptēties.
Kauč kā ātri sameklējuši virēju, ar ko Karlu aizvietot, bet skāde - baronese varen izvēlīga un nebija radusi pie citām garšām. Un vienīgais, ko pagaršojusi, aplaižot galdam skatu, bija tomātu sula ar zeltu rotātā glāzē. Vien teikusi, ka vienīgais, kas sanācis labāk, nekā Karlam izdodas.
Ar laiku Karls atkal varējis staigāt un virtuvē strādāt, tam bija jāprot ik nedēļu gatavot sulu no svaigiem tomātiem. Tas bijis muižas lielais noslēpums, ka sula ir no svaigiem tomātiem!